Lv | Ru

18. oktobrī, 2011. g.

Biedrības vasaras skola-nometne laukos

Pirmā   biedrības   darbības   vasara   ir   pagājusi,    īstenojot   ieceri   par
skolu-nometni vārda plašākajā nozīmē. Tā ir skola patiesā, garīgā ceļa gājējiem, lai mācītos dzīvot un darboties lauku apstākļos, tīrā dabas vidē, saskaņojoties citam ar citu, kopīgi darot visus darbus, gan garīgo darbu, gan tos, kas nepieciešami fiziskās eksistences nodrošināšanai. Lai mācītos dzīvot īstā, garīgā kopienā.

Mūsu skola darbojās tālā Latgales nostūrī, klusā, skaistā, tīrā vietā, īstās, vecās lauku mājās. Dalībnieki izvietojās gan istabās, gan klētī, daži vēlējās nakšņot savās teltīs. Katru dienu tika arī pirts kurināta.
Pēc sākotnējās ieceres pirmajā cēlienā, uz pirmajām 10 dienām jūlija vidū tika aicināti vispirms biedrības biedri ar ģimenēm un bērniem. Katru dienu iesākām ar saules sagaidīšanu agrajos vasaras rītos.



Saules lēkts katru rītu ir citāds, bet atšķirībā no Rīgas tur – tīrajā, nepiesārņotajā lauku gaisā tas vienmēr ir skaidrs un dzidrs, un redzams, kā saules mirdzošie stari svētījot apstaro visu zemi.
Katru rītu visi kopā lasījām T. Mikušinas uzrakstītos Rozārijus, kas sastādīti ar Gudrības Vārda tekstiem. Tālākajā dienas gaitā sekoja dažādi dzīvei nepieciešamie darbi – ēdiena gatavošana, dārza ravēšana, malkas skaldīšana u.c. Maltīšu gatavošanai lietojām pēc iespējas visu turpat izaudzēto vai no lauku ļaudīm nopirkto, bija arī pašu cepta maize.
Ar bērniem nodarbojās māksliniece, kas mācīja viņiem dažādus vizuālās mākslas paņēmienus.
Pēcpusdienās notika dažādas mācības – pie mums viesojās vairāki ļoti zinoši cilvēki, kas dalījās savā uzkrātajā pieredzē un plašajās zināšanās. Uzzinājām daudz jauna un vērtīga.
Skola atkārtojās vēl divos cēlienos – augustā un oktobra sākumā, šajās reizēs īsāku laiku, pa 5 dienām. Atbrauca citi cilvēki, mums pievienojās arī no jauna iepazīti cilvēki. Katra reize bija citāda. Bet ar katru reizi vairāk izjutām, cik labi ir būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, un kļuvām vēl tuvāki cits citam. Un vienlaikus mācījāmies pieslīpēties un saskaņoties, jo, neraugoties uz līdzīgiem mērķiem un ideāliem, tik un tā visi esam cilvēki, kam līdz pilnībai vēl tāls ceļš ejams. Ceļš, kurā katra diena pasniedz jaunu mācību vielu. Mēs mācījāmies dzīvot pēc īstas garīgas kopienas principiem, jo tie taču būtiski atšķiras no sabiedrībā vispārpieņemtajām uzvedības normām.

 

atpakaļ uz jaunumiem

Piesakieties jaunumiem!

Lūdzu, ievadiet savu e-pasta adresi: