Lv | Ru

“Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.” (ApustuļaPāvila 1.vēstule.korintiešiem 13:8)

Par Dievišķās Mīlestības izpausmēm dzīvē

2019. gada 6.janvārī Rīgas Siriusa Centrā notika pasākums par tēmu: Dievišķās Mīlestības izpausmes iespējas mūsu ikdienas dzīvē. Gatavojoties šim pasākumam, izmantojām Vēstījumus no Gudrības Skolotāju Mācības, kas dota ar Lielās Baltās Brālības Sūtnes Tatjanas Mikušinas starpniecību. Atmiņā atsvaidzinājām arī Apustuļa Pāvila 1.vēstuli korintiešiem. Atsevišķiem Mācības Vēstījumiem veltījām īpašu uzmanību, piemēram,

Atveriet savas sirdis Dievišķajai Mīlestībai un jūs pārmainīsiet šo pasauli, Absolūtās Mīlestības Klātbūtne 7. marts 2005.gads; Mācība par Mīlestību un dzīves pārbaudījumiem, Kungs Maitreija 27. maijs 2005.gads; Kultivējiet Mīlestības jūtas savā sirdī, Iemīļotais Džvals Kuls 18. aprīlis 2005.gads.

Pasākuma gaitā norisinājās dzīva diskusija, daudzi klātesošie izteicās un dalījās savā dzīves pieredzē. Centāmies kopīgi saprast, apzināt, kas tad ir šis mistiskais, ārējam prātam grūti uztveramais Dievišķais aspekts – Dievišķā Mīlestība.

No visām īpašībām, no visām Dievišķajām īpašībām Mīlestība ir vissvarīgākā. <...> Pienāks diena, kad ... jūs pārpildīs Mīlestības un Vienotības jūtas ar visu, kas ir ap jums. Vienlaikus jūs arī esat tas viss. <...> Viss ir Dievs. Mūsu atdalīšanās no Vienotības ar Dievu eksistē tikai mūsu apziņā.” IemīļotaisDžvals Kuls 18. aprīlis 2005. gads.

Klātesošajiem radās jautājums: Vai vispār kas tāds ir iespējams? Zemes dzīvē tādi momenti rodas reti, kā īslaicīgi uzplaiksnījumi. Taču no Mācības zinām, ka mums ir jātiecas uz šo ideālu ar visu savu sirdi, jo tikai ar Mīlestību sirdī atrodamies uz pareizā ceļa. Tikai ar Mīlestības palīdzību spējam izprast Patiesību. Mums jākultivē šīs Jūtas dzīvē, mums jāmīl ne tikai cilvēciski, bet arī dievišķi. Tam ir jāsākas no mums pašiem, pēc tā, kā mēs attiecamies pret saviem tuviniekiem tajā vidē, kurā dzīvojam.

Mācība sniedz mums padziļinātu priekšstatu par visaptverošo Dievišķo Mīlestību, un mēs pasākumā sākām analizēt, kā Mīlestība izpaužas reālajā dzīvē. Piemēram, ja cilvēks nekad nav dzīvē izjutis Mīlestību, tad nesapratīs, par ko ir runa, un uz jautājumu, kā Dievišķā Mīlestība izpaudusies viņa dzīvē, vispār sāks runāt par ko citu. Cits cilvēks runā pareizas frāzes, bet bez jūtām, un viņa acis paliek vienaldzīgas. Arī viņš nevar atbildēt uz jautājumu, kā konkrēti viņam izpaudusies dzīvē Mīlestība, par ko viņš tikai runā. Viens no klātesošajiem pastāsta, ka cits cilvēks pareiziem vārdiem cenšas pārliecināt visus, ka viņš ar Mīlestību izturas pret cilvēkiem un strādā viņu labā, tomēr svarīgi būtu zināt viņa motivāciju. Zinām, ka grāmatā Senās Mācības būtība” pirmā Tēze ir: “Motīvs nosaka garīgo meklējumu virzienu.”  Sūtne Tatjana Mikušina šai tēzei ir devusi svarīgu komentāru:

“...slēpto motīvu pats cilvēks var pat neapzināties. Tomēr visas viņa dzīves situācijas, visu, kas bieži notiks viņa dzīvē, vadīs tieši šis slēptais motīvs, un nevis tas, ko viņš visiem atklāti rāda.”

Pasākumā runājām arī par gadījumiem, kad cilvēkam rodas atklāsme par to, ka pats noslēdzis iespēju Dievišķai Mīlestībai, kad nav varējis rast kontaktu ar saviem citādi domājošiem tuviniekiem. ”Es nepieņēmu otra cilvēka īpatnības, un tādēļ pats aizvēru Dievišķai Mīlestībai iespēju, un es atradu vainīgo - sevi.” Pasākumā viņš dalījās ar citiem. Pēc viņa stāstītā daudzi aizdomājās par savu dzīvi, ka arī viņiem ir bijis līdzīgi vai arī ir vēl joprojām. Otra cilvēka noliegšana, atraidīšana ir anti-mīlestība. Tomēr pēc minētās atklāsmes un sākotnējās vainas apziņas pret tuvākajiem var notikt nākošais, ļoti svarīgais solis – lūgt piedošanu, nožēlot nodarīto tuviniekam – ar rīcību, vārdiem vai domām. Pēc tādas sirds nožēlas dvēselē ieplūst atjaunotnes enerģija, un cilvēks jūt, ka no pleciem novēlusies liela karmas nasta. Tās vietā dvēseli piepilda patiesi Dievišķas jūtas – Mīlestība uz visu esošo pasaulē... “Jā, es to esmu piedzīvojis, es to pazīstu”. Cilvēks ir mainījies un viņa sirds gavilē. Tomēr ārējā pasaulē izmaiņas tik ātri nenotiek. Arī augstās Jūtas var nākošajā dienā pagaist, kad atkal būs jāsastopas ar sarežģītiem dzīves jautājumiem. Un tad ir labi, ja cilvēks apzinās, ka viņam pašam šīs jūtas ir sevī jāuztur ik dienas, kontrolējot savas domas un emocijas, un savu reakciju uz citu cilvēku rīcību. Toties viņš jau zina, kā jābūt, uz ko tiekties, tāpēc ka ir izjutis šīs jūtas. Tāda pieredze nevar pazust, viņš to atceras grūtās dzīves situācijās un pateicas Visaugstākajam. Turpmāk viņš vairs nedarīs pāri saviem tuvākajiem, pat tad, ja viņi darīs pāri viņam. Viņš lūgsies par tiem ik dienas, pat visu savu dzīvi. Viņš ar sirdi sāks saprast, ka ir jābūt citām attiecībām starp cilvēkiem, kas balstītos uz Dievišķu savstarpējo attiecību kultūru un savstarpējo palīdzību.

Tie ir sarežģīti garīgi procesi, ko vārdos grūti noformulēt, tā ir apzināšanās ar visu būtni, ka mēs visi augstākos līmeņos esam vienoti. Ja šāda jūtziņa ir patiesa, nevis mentāli izdomāta, tad cilvēks reālajā dzīvē Mīlestību izpauž darbībā ar Dievišķām īpašībām, piemēram: samierināšanās, līdzcietība, iejūtība, žēlsirdība, pacietība.

“Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.” (Apustuļa Pāvila 1.vēstule korintiešiem 13:4)

Viena pasākuma dalībniece pastāstīja ļoti spilgtu un vērtīgu dzīves pieredzi. Grūtās dzīves situācijās viņa ir izvēlējusies reaģēt ar Mīlestību, kā teikts: Jēzus 01.05.2005. Vēstījumā: "... visas jūsu nepilnības un jūsu apkārtējās pasaules nepilnības izšķīst šajā universālajā šķīdinātājā, kas jau sākotnēji piemīt šim visumam."

Piemēram, viņas radiniece, jauka, mīloša, tomēr pašapzinīga, izsaka viņai nepamatotus pārmetumus, apvainojumus, noniecināšanu, neapmierinātību. Dalībniece atzīst, ka sākumā tas ir sāpīgi, bet tad viņa ātri saprot, ka radiniecei ir veltījusi par maz mīlestības. Tad dalībniece ātri sāk apcerēt, kā iepriecināt radinieci, izdarot ko labu. Viņa uzsver, ka šāda iekšēja “otra vaiga pagriešana”, neiešana pavadiņā emocijām: "ak vai, man dara pāri", un tālāk apcere: ko es varētu darīt otra cilvēka labā, pilnībā atslēdz degvielu minētājām emocijām, tās ātri izgaist, un – “es esmu mīlestībā.”. Dalībniece komentē, ka tāds paņēmiens padara visu vienkāršu, ka tā ir kā burvju nūjiņa, un tā ir mīlestība. Viņa piebilst: mums nav jāiegulda enerģija, lai mērītu, cik citi mūs mīl vai nemīl, bet gan maksimāli jāfokusējas uz to, kā mēs varam mīlēt vairāk. Pat tad, ja praktiskajā dzīvē mēs neizdarīsim neko vairāk, enerģētiski mēs aplaimosim gan sevi, gan otru cilvēku un atmosfēru visapkārt

 Otrs šīs pašas dalībnieces piemērs:  

“Reiz tuvs cilvēks man nodarīja pāri, un man bija ļoti skumji ap sirsniņu, viņa man pazuda dzīves  posmā, kas bija skaists un man ļoti svarīgs. Man bija jātiek ar sevi galā. Apcerot, sev jautāju: kas man ir svarīgāks, vai mans aizvainojums vai viņa. Atbilde bija vienkārša, svarīgāka man ir viņa. Ievainojums, protams, sadzija, jo laiks visu dziedē. Tā, uzdodot sev vienkāršu, bet tiešu jautājumu, es neizvēlējos aprūpēt savu aizvainojumu, es izvēlējos mīlestību, izvēlējos savu draugu. Pēc laika mēs atkal satuvinājāmies. Mēs nezinām, kāpēc citi cilvēki dažkārt izdara mums pāri, bet diezgan ticami, ka tāpēc, ka paši ar kaut ko nav tikuši galā. No mūsu viedokļa varam priecāties, ka atstrādājam karmu vai kārtojam kādu pārbaudījumu. Tāpēc arī tad, kad kāds cits liekas dīvains, vislabākās zāles būs līdzcietība, iejūtība, ieinteresētība, vārdu sakot- mīlestība. 

Kā trešo piemēru viņa atzīmē īstu Dievišķo Mīlestību, ko, lasot rozārijus, jūtot plūstam no Mātes Marijas.

Dažādos smagos dzīves posmos no neziņas, kā rīkoties, netaisnības izjūtas un ievainošanās, ir bijis ļoti grūti. Tajā laikā viņa īpaši lasījusi un klausījusies Mātes Marijas rozārijus. “To grūti izstāstīt, bet tā Augstākā Mīlestība, kas ieplūst sirdī, kad pavēršam savu skatu uz Debesīm, tā ir visaptveroši mīloša un dziedinoša. 

Paldies Mīļotajai Mātei Marijai par rūpēm par mums! Mīlestība vienmēr strādā, gluži neticami, bet pavērojot, redzams, ka jebkurā situācijā, kad esi, vai nu apjucis, neziņā, aizvainots, vai cietis no pāridarījuma, vienmēr iekšēji var atgriezties atpakaļ tajā sirds centrā, kurā kā nepielūdzama strauja upe caur tavu sirdi plūst mīlestība.”

Daudzi esam ceļā uz šādu sapratni un iekšējo izjūtu, un visi apzināti vai mazāk apzināti vēlamies, lai mūsu ceļa zvaigzne būtu Mīlestība.

“Atcerieties tās Mīlestības jūtas, kas vadīja jūs, kas bija jūsu ceļazvaigzne, un jebkurā dzīves situācijā mēģiniet atrast to risinājumu, kurš palīdzēs jums atgūt jūsu Mīlestības jūtas.” Kungs Maitreija 27. maijs 2005.gads

Gudrības Skolotāji Vēstījumos saka, ka mūsu laikam ir liela vērtība, un tas ir lielu iespēju laiks. Tāpēc mums jākultivē sevī gaišās Pateicības un Mīlestības jūtas nevis ārišķīgi, bet patiesi. Mums, kas esam guvuši šajā dzīvē lielo Iespēju atrast Mācību, Dievišķā Iespēja nozīmē izplatīt Gudrības Skolotāju Mācību. Īpaši nozīmīgi tas ir, kad izplatām Mācības grāmatas ar dāvināšanu. Dāvinot, kopā ar grāmatu mēs saņēmējam sniedzam arī savu dvēseles siltumu un Mīlestību. Savukārt, saņēmējs arī atbild ar sirds Pateicību un Mīlestību. Notiek savstarpēja augsto Mīlestības Enerģiju apmaiņa.Tieši tas arī ir drošais pamats, uz kura katrs nākošais solis šajā darbā sokas arvien labāk, kas arī pierādās praksē.

Īstas Dievišķās Mīlestības izpausmes paraugs fiziskajā plānā ir Lielās Baltās Brālības Sūtne Tatjanas Mikušina, visa viņas dzīve un augstā Kalpošana!

“ES ESMU Absolūtās Mīlestības Klātbūtne tavā svētnīcā. Dievišķās Mīlestības īpašība ir galvenā un dominējošā tevī. Mēs izvēlējāmies tevi par mūsu Sūtni tieši tādēļ, ka šī Mīlestības īpašība ir dominējošā tavā sirdī.” Absolūtās Mīlestības Klātbūtne 7. marts 2005.gads

Tā ir liela Dievišķa Labvēlība, ka mums šajā dzīvē tikusi dota iespēja atrast Gudrības Skolotāju Mācību un daudziem arī tas, ka tika dota iespēja satikties ar Sūtni, tas nozīmē lielas Iespējas.

Pārrunās pasākuma gaitā nonācām pie atziņas, ka katram cilvēkam ir sava izpratne par Dievišķo Mīlestību, un dažam varbūt Tā tik drīz nav sasniedzama, tad ielūkosimies Mācībā, kur teikts, ka cilvēks var sākumā praktizēt Dievišķo Pateicību:

“Tā īpašība, kas jums vispirms ir jāattīsta sevī, ir Pateicības jūtas par jums doto Mācību. Pateicība Debesīm, Dievam – Radītājam, Dievišķajām Būtnēm un mūsu sūtnei. Tieši Pateicības jūtas. Tāpēc, ka tieši šīs jūtas paliek vistīrākās un neaptraipītākās jūsu fiziskajā oktāvā.”Kungs Maitreija, 2006. gada 10. aprīlī

Tomēr ar laiku Mīlestība noteikti kļūs katra cilvēka dzīvē par svarīgāko un vadošo, un būs kopā ar cilvēku vienmēr visos Esamības līmeņos.

Mums šis bija jau otrais pasākums par mūžīgo tēmu “Dievišķā Mīlestība”, pēc būtības par tēmu – “Dievs”, jo Dievs ir Mīlestība. Pirmais pasākums notika 2018.gada 9.jūnijā, kad mēs sākām tuvināties šās tēmas izpratnei un noskaņoties uz to. Arī toreiz mēs savstarpēji dalījāmies pieredzē un klausījāmies prezentāciju, kā Dievišķās Mīlestības tēma atspoguļota daudzos Gudrības Skolotāju Vēstījumos.

Šoreiz pasākumā klātesošie bija ne tikai klausītāji, bet vienlaikus arī aktīvi pasākuma līdzdalībnieki, kad daudzi izteica savu viedokli un dalījās ar pieredzi. Rezultātā guvām bagātu pieredzes materiālu, kas būs mūsu kopējā garīgā bagātība.

Visiem novēlam tiekties uz to, lai Dievišķā Mīlestība patiešām atnāk, mācēt To noturēt, lai Tā nekad nepāriet, un lai Tā paliek katra dzīvē, jo tad viss pārējais atrisināsies pats no sevis!

Piesakieties jaunumiem!

Lūdzu, ievadiet savu e-pasta adresi: